Vai esi pamanījis,ka pēdējā laikā dabas atstākļi kļūst aizvien mežonīgāki? Sniega daudzums atkal atgriezies kā tajā tālajā bērnībā, lietus apmērs pastiprinājies kā Anglijā un vēja ātrums palielinājies kā okeāna piekrastē, kur cilvēki nododas sērfošanai un kaitošanai. Arī termometra stabiņš ziemā mēdz atkal noslīdzēt līdz -20 grādiem un vasara iepriecināt ar +25 grādiem.
Vai esi domājis par dabas stihiju un laikapstākļu ietekmi uz savu nekustamo īpašumu? Šodien runāsim par neikdienišķiem apstākļiem, un kā apsdrošināšana var Tevi pasargāt no neparedzētiem izdevumiem.
Uguns
Latvijā nav raksturīga tik augsta temperatūra, lai kaut kas sāktu aizdegties pats no sevis, no karstuma vai no objekta kas ir pamatīgi uzkarsis. (Šīs vairāk raksturīgi dienvidzemēs vai ļoti populāri tas ir Austrālijā). Ja kāreiz nonāksim tādā situācija, ka gaisa temperatūra būs uzkarsusi tā, ka notiek pēkšņa un iepriekš neparedzēta uguns izplatīšanās, un tas bojās Tavu īpašumu, tad zini, ka iegādājoties mājokļa apdrošināšanas polisi, būsi pasargāts no šīs uguns radītiem finansiālajiem zaudējumiem.
Vētra
Šobrīd ļoti aktuāls temats ir vētra un tās radītie bojājumi. Nu jau vairāk kā nedēļu arī mūsu valstī vēja ātrums ir pieņēmies spēkā un to var nosaukt par vētru. Valstī izsludināti oranžie un pat sarkanie brīdinājumi. Cilvēkiem, kājāmgājējiem un autovadītājiem jābūt uzmanīgiem dodoties ikdienas gaitās, jo krītoši koki, lidojoši, aizpūsti objekti un norauti jumti vai to daļas, var būt ikdienišķš skats pie vēja ātruma kas sasniedzis vismaz 16m/s.
Pēc apdrošinātāju īpašuma apdrošināšanas noteikumiem, vētras ātrumam jābūt kā minimums 15m/s (Gjensidige) un 17m/s (Balta, BAN, BTA, Compensa, Ergo un IF), lai apdrošināšanas polise kompensētu vēja radītos zaudējumus. Tātad, ja esi cietis no vētras radītiem bojājumiem, piemērām, Tavs īpašums palicis bez jumta, un vēja ātrums Tavā reģionā ir bijis lielāks par 17m/s (dati pēc tuvākās meteoroloģijas stacijas), tad vari pieteikties apdrošināšanas atlīdzībai.
Krusa
Šī dabas stihija visbiežāk nodara bojājumus auto īpašniekiem, jo nereti atgriežoties pie sava auto, tiek konstatēti prāvi virsbūves skrāpējumi, buktes un citi bojājumi, kas sastāda ievērojams izmaksas. Arī šogad Latviju pārsteidza šāds krusas birums. Lielākais skaits bojājumu ir par stiklojumu un siltumnīcu stiklam nodarītajiem zaudējumiem. Ja Tev ir īpašuma apdrošināšanas polise, tā kompensēs šādus zaudējumus.
Zemestrīce
Kaut arī mūsu platuma grādos šī parādība ir novērojama visai reti, apdrošināšanas polisēs šis ir standarta risks, kas paredz kompensēt bojājumus un finasiālos zaudējumusja zemes svārstību jeb trīcēšanas rezultātā, ja tā sasniedz vismaz 4 magnitūdas pēc Rihtera skalas. Ja zemestrīce ir bijusi zem šīm 4 ballēm, tad polise zaudējumus nekompensēs.
Plūdi
Ja domā par plūdiem vannasistabā no neaizgriezta ūdens krāna, būsi kļūdījies, jo tādos gadījumos to sauc par applūšanu. Šajā rakstā mēs apskatām tikai īpašuma apdrošināšanas riskus, kas iekļaujas kategorijā dabas stihijas. Plūdu risks ir attiecināms tikai un vienīgi uz ūdenstilptnēm, kuras izgājušas no krastiem un pārplūdušas. Bieži apdrošināšanas noteikumos papildus ir minēts arī nosacījums, ka šis notikums nevar atkāroties biežāk kā reizi X gados.
Piemērām, ja atkušņa rezultātā katru gadu vai katrus 2-3 gadus pārplūst Lielupe un tiek appludināts Tavs īpašums, tas vairāk netiks uzskatīts par pēkšņu un iepriekš neparedzētu apdrošināšanas gadījumu, jo tas atkārtojas periodiski.
Sniega vai ledus svars
Arī Latvijā gadās, ka sniegs mūs pārsteidz nesagatavotus un pārmērīgas snigšanas rezultātā uz jumta uzkrājas liels sniega daudzums, kas jumta slodzei reizēm izrādās par smagu vai arī atklājas kāda nepilnīga vieta jumtā un sniega kušanas rezultātā rodas zaudējumi Tavam īpašumam. Apdrošināšanas noteikumos parasti ir minēts, kas tiek uztverts par pēkšņu sniega slāņa palielināšanos - 100mm 12 stundu laikā un ja šajā straujajā sniega palielināšanas laikā, kas nelāgs notiek ar Tavu īpašumu, piemērām, iebrūk jumts, tad apdrošināšanas polise komensēs radītos zaudējumus.
Atceries, ka Tu pats esi atbildīgs par savas īpašumu uzturēšanu kārtībā, sniegam uz jumta jābūt notīrītam. Ja ir pamatīga snigšana un uz jumta uzkrājusies pārmērīgi liela kārta, tad Tu nevari gaidīt atkusni, jo ja apdrošināšanas gadījums iestāsies pēc nedēļas un Tu nebūsi notīrījis sniegu, tad visticamāk tā tiks uzskatīta par nolaidību un tas būs pamats apdrošināšans atlīdzības samazināšanai. Lasi uzmanīgi katra apsdrošinātāja noteikumus vai konsultējies ar savu apdrošināšanas speciālistu, lai Tu vienmēr būtu informēts par šādām niansēm noslēdzot konkrēto apdrošināšnas veidu.
Nokrišņu iekļūšana objektā
Jā, arī šādu risku ir iespējams apdrošināt. Ja pārmērīga nokrišņu daudzuma dēļ no jumta, sienu konstrukciju šuvēm vai salaiduma vietām Tavā īpašumā iekļūst ūdens un nodara kaitējumu Tavai apdarei, mājokļa apdrošināšanas polise kompenēs bojājuma novēršanas izmaksas. Ņem vērā, ka nokrišņiem īpašumā iekļūstot caur pazemi (pagrabu, stāvvietu) vai arī caur terasi un balkonu, apdrošināšans polise šos zaudējumus visdrīzāk nesegs.
Tā pat kā plūdu riska gadījumā, šī nevar būt ierasta parādība. Ja katru reizi pie lielākām lietusgāzēm Tev istabā uz sienas parādās ūdens pēdas/ūdens bojājumi, tad apdrošināšanas polise otro, trešo un ceturto reiizi vienu un to pašu zaudējumu nesegs. Ir jānovērš bojātā vieta jumtā vai sienā.
Zibens spēriens
Apdrošināšanas polises, vairums apdrošinātājiem, iekļauj arī zibens spēriena nodarītos bojājumus. Lai polsie segtu zaudējumus, zibens spērienam jābūt tieši Tavā apdrošinātajā objektā vai gruntsgabalā uz kura atrodas Tavs īpašums.
Zibens spēriens parasti beidzas tikai ar “izsistiem korķiem”, bet ir arī gadījumi kad tas izraisa uguni vai sabojā elektropreču, sadzīves tehnikas un citu iekārtu elektroizolāciju. Vadi sakūst un tehnika vairs nav lietojama. Zibens radītus uguns bojājumus polises kompensēs, bet par bojājumiem elektroiekārtām (sakusušajiem vadiem) Tev jānoskaidro atsevišķi, jo parasti šis risks nav iekļauts standarta polisē.
Koku vai mastu uzkrišana
Ja Tev pie mājas atrodas kāds aizdomīgs koks, karoga masts vai kāda ceļazīme un tā brīvas gravitācijas spēka rezultātā nokrīt uz Tev piederoša un apdrošināta īpašuma, tad apdrošināšana polise šādus bojājumus segs (protams, ja polisē šīs risks ir iekļauts, jo ne visās standarta polises tas ir). Šis risks pieļauj arī to, ka uz šo “aizdomīgo” objektu iedarbojas kāds cilvēks (trešā persona), proti koks tiek žāģēts vai ceļa zīme tiek mainīta un tad krīt uz Tava īpašumu. Ja dzīvo koku ieskautā lokā, noskaidro vai šis ir iekļauts Tavā īpašuma polisē.
Apskats par šodien apspriesto
Kaut arī visas dabas stihijas uz mūsu platuma grādiem neattiecas, vai notiek ļoti reti, nodrošināties pret zaudējumiem ir gaužām vienkārši. Parasti apdrošināšanas polisēs šis iet zem kopējā riska ar nosaukumu “dabas stihijas”, un Tev nav atsevišķi jāpiemaksā par katru no tiem.
Ja iestājas kāda no augstākminētajām stihijām, bojājumu apmērs parasti lēšams vairāk par 1 000 EUR, kā norauta jumta gadījumā, tā applūdušas viesistabas remontā, nemaz nerunājot par uguns radītajiem zaudējumiem. Īpašuma apdrošināšanas polise, kas iekļauj ne tikai dabas stihiju riskus, izmaksās līdz 100 EUR gadā (protams viss atkarīgs cik apjomīgs ir Tavs īpašums).
Kā vienmēr - Iegādājoties polisi, atceries, uzmanīgi izlasīt katra apdrošināšanas noteikumus vai konsultējies ar savu apdrošināšanas speciālistu par interesējošo apdrošinašanas programmu un konkrētiem riskiem.
← Visi Bloga Raksti